Ziņojums ir pirmais no projekta rezultātiem, rezultāts rūpīgam divu gadu darbam, kuru laikā tika apkopota un analizēta pieredze no projekta partnervalstīm un visas Eiropas attiecībā uz pieaugušo izglītības vajadzībām un problēmām, bibliotēku pieredzi šajā jomā. Iztrādātā ziņojuma pamatuzdevums ir parādīt, kāda ir situācija partnervalstīs – Latvijā, Lietuvā,
Polijā un Norvēģijā tajā, kas attiecas uz mūžizglītību un bibliotēkas lomu
tajā, vienlaikus dodot arī plašāku kontekstu.
Ziņojuma 1. nodaļa veltīta dzīves kvalitātes tematikai - Kas tas ir, pēc kā to iespējams
noteikt. Dzīves kvalitāte ir komplekss,
kurš ietver savstarpējā mijiedarbībā esošus „objektīvos” un „subjektīvos” rādītājus
dažādās dzīves jomās. Laika gaitā ir izstrādāta virkne dažādu dzīves
kvalitātes definīciju un ir radītas dažādas metodes dzīves kvalitātes
novērtēšanai dažādām cilvēku grupām un sabiedrībai kopumā. Projektā vērtētie rādītāji ir:
1. vispārēja
dzīves pieredze (subjektīvā labklājības izjūta, pozitīvās un negatīvās
emocijas, laimes sajūta);
2. materiālie
dzīves apstākļi (ienākumu līmenis);
3. nodarbinātība
un apmierinātība ar to;
4. izglītība
(izglītības kvalitāte, līmenis un atbilstība 21.gs. prasībām);
5. veselība
(paredzamais dzīves ilgums, fiziskā un mentālā veselība, rūpes par veselību);
6. izklaide
un sociālā dzīve (dalība izklaides un kultūras pasākumos, attiecības ar citiem
cilvēkiem, iespēja saņemt atbalstu no līdzcilvēkiem);
7. ekonomiskā
un fiziskā drošība;
8. pārvaldība
un cilvēka pamattiesības;
Ziņojumā secīgi ir
aprakstīta katra dalībvalsts, izejot no šiem dzīves kvalitāti raksturojošajiem
kritērijiem. Interesanti ir lasīt, piemēram, par Norvēģiju, kurai jau no
1980tajiem gadiem iedzīvotāju skaits aug, lielā mērā pateicoties imigrantiem –
2015. gadā 15,6% no Norvēģijas iedzīvotājiem bija imigranti vai to pēcteči.
Attiecīgi Norvēģijā daudz jautājumi ir saistīti ar diskrimināciju, vienlīdzību,
sociālajiem jautājumiem. Šis aspekts arī turpmākajos projekta posmos Norvēģiju
ievērojami atšķir no pārējām partnervalstīm – cittautieši ir viņu ikdiena jau
ļoti ilgus gadus. Būtībā Austrumeiropas valstu problēma ir ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju aizbraukšana, tikmēr šie paši imigranti ir Norvēģijas ieguvums un
problēma vienlaicīgi.
Tālāk ziņojums pievēršas bibliotēkas
lomai dzīves kvalitātes celšanā katrā no jau iepriekš minētajiem
virzieniem. Bibliotēkas loma pārvaldības nodrošināšanā, izglītības procesos,
izklaides un kultūras dzīvē utt. Dziļāk pētītā tēma projekta ietvaros, protams,
ir bibliotēkas un mūžizglītība.
Bibliotēkas loma mūžizglītības procesos kopumā, t.sk Eiropas līmenī un projekta
dalībvalstu vidū – kā valstiski, tā bibliotēkās.
Projekta ietvaros tika veikta arī partnervalstu bibliotēku un bibliotēkas lietotāju aptauja plašā tematiskajā aptvērumā - lasīšanas veicināšana, digitālā
pratība, komunikācijas prasmes, kultūra un izglītība, novadpētniecība u.tml. Ziņojumā atradīsiet kā būtiskākos secinājumus
par katru no šiem tematiem pieaugušo mūžizglītības kontekstā, gan piemērus,
kāda veida izglītojošās aktivitātes notiek bibliotēkās šajos tematos.
Ziņojuma 2. nodaļā ir
apkopoti piemēri no dalībvalstu
bibliotēkām, kur notiek dažādi pieaugušo izglītības pasākumi. Tie ir
sadalīti atbilstoši projekta tematikai –
multikulturālisms, sociālās inovācijas un radošums.
3.nodaļā ir runā par izaicinājumiem un veiksmes faktoriem
pieaugušo izglītības veidošanas procesā. Šeit izlasīsiet par gan par
globalizāciju un vienlīdzību, gan lasīšanas paradigmas maiņu digitālajā
laikmetā, jaunām izglītības formām, finansējuma piesaisti un bibliotekāram
piemītošajām prasmēm.
Ziņojums noslēdzas ar visu
partnervalstu raksturojošo datu pārskatu – iedzīvotāju skaitu, nacionalitātēm,
izglītības sistēmu un bibliotēku raksturojumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru