MIR modelis, jeb Multikulturālas, inovatīvas un radošas bibliotēkas modelis, ir centrālais elements projektā izstrādāto materiālu kopumā. Ar to iepazīties ir būtiski, lai iespējami veiksmīgi varētu strādāt ar pārējiem projekta rezultātiem – mācību materiālu komplektu un darbsemināriem.
Projektā izveidotais modelis izveidots, lai attēlotu kā bibliotēkai, kā institūcijai būtu jāfunkcionē. MIR modelī bibliotēka ir vieta, kurā notiek būtiska mijiedarbība, bibliotēkas norises ir plānotas, lai vietējā kopienā atbalstītu sociālo iekļaušanos un integrāciju.
Modelis ir rīks, kas palīdz bibliotēkām fokusēties uz to un atbalsta diagnostikas, plānošanas, ieviešanas un izvērtēšanas procesu. Bibliotēkas attīstības plānošana šajā modelī realizējas trīs darbības virzienos – multikulturālisms, sociālās inovācijas un radošums. Modeļa mērķis ir virzīt bibliotēkas attīstību visos šajos virzienos, taču dzīvē intensitāte katrā no virzieniem var atšķirties.
Modeļa pamatā ir vērtības. Modeli veidojošās un balstošās vērtības ir deviņas. Katram virzienam ir divas līdz trīs vadošās vērtības un trīs vērtības ir piederīgas visiem virzieniem.
Centrālie modeļa jēdzieni ir trīs jau minētie darbības virzieni – multikulturālisms, sociālās inovācijas un radošums. Ko mēs ar tiem saprotam modeļa un visa projekta kontekstā?
Multikulturālisms – modelī ir daudzšķautņains jēdziens un būtu jāuztver kā multikulturālas kopienas. Dažādu kultūru klātbūtne sabiedrībā to vēl nepadara multikulturālu, šādas sabiedrības izveide prasa ilgstošu darbu. Vadošās vērtības šajā aspektā ir atvērtība un daudzveidība, šo vērtību īstenošana caur ikvienu kopienas cilvēku ļauj izpausties un būt dažādām kultūrām vienā kopienā pilnvērtīgi un integrēti. Ar integrāciju mēs saprotam, ka ir radīti apstākļi, kuros kultūrām mierīgi pastāvēt līdzās, atrast kopīgo, saglabājot atšķirīgo visdažādākajās dzīves sfērās.
Sociālās inovācijas – modelī sociālās inovācijas ir inovācijas, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz mērķa grupas dzīves kvalitāti, iekļaujošā un integratīvā veidā. Modeļa izpratnē inovācija ir gan jauni pakalpojumi, metodes, gan jau eksistējoši, ja tie tiek adresēti līdz šim neapgūtā virzienā. Piemēram, ja programmēšanas nodarbības ir vadītas jauniešiem, tad strādāšana ar senioriem ir inovācija.
Radošums – ir tuvs inovācijām. Radošums ir process, kurā kaut kas rodas – jauna ideja, jauns produkts. Radošuma rezultāts var būt praktiski izmantojams, bet var būt arī abstrakts. Process kā tāds ir cieši saistīts ar izdomu, izpaušanos, kāpšanu ārpus ierastajiem rāmjiem. Radošā procesā mēs ļaujam sev kļūdīties, eksperimentēt, uz jautājumu paskatīties no dažādām pusēm.
Modeļa aprakstā atradīsiet arī četras attiecību fāzes grupu attiecībās – noliegums, aizstāvība, pieņemšana un integrācija.
Lai labāk saprastu, šeit varam ņemt kā piemēru kādu minoritātes grupu sabiedrībā, teiksim indieši. Nolieguma fāzē šo grupu pilnīgi ignorē, pieņem, ka “viņi visi izskatās vienādi, uzvedās vienādi” u.tml. Daļa sabiedrības, iespējams, pat nenojauš par šīs grupas klātbūtni. Aizstāvības fāzē notiek izolēšanās. Konflikti, stereotipu tiražēšana, nevēlēšanās iepazīt vienam otru. Savas patiesības likšana augstāk par otru utt. Pieņemšanas fāzē minoritātes grupa ir atzīta, pieņemta un respektēta. Sabiedrības locekļi ļauj katrai grupai būt pašai, praktizēt savas tradīcijas netraucēti; Pieņemšana ir savstarpēja. Integrācijas fāzi var izteikt ar atziņu, ka “mana kultūra ir tikpat laba kā tava”. Cilvēki labprāt piedalās savstarpējās norisēs.
Būtiska modeļa daļa ir labās prakses piemēri, kuri neatkarīgi no to satura ir vērsti uz kopienas attīstību, kā individuālā tā sociālā jomā. Modelis ir vieta, kur meklēt iedvesmu. Šeit atradīsiet piemērus no jau īstenotām aktivitātēm bibliotēkās visās četrās partnervalstīs visos trijos darbības virzienos.
Lai labāk saprastu, šeit varam ņemt kā piemēru kādu minoritātes grupu sabiedrībā, teiksim indieši. Nolieguma fāzē šo grupu pilnīgi ignorē, pieņem, ka “viņi visi izskatās vienādi, uzvedās vienādi” u.tml. Daļa sabiedrības, iespējams, pat nenojauš par šīs grupas klātbūtni. Aizstāvības fāzē notiek izolēšanās. Konflikti, stereotipu tiražēšana, nevēlēšanās iepazīt vienam otru. Savas patiesības likšana augstāk par otru utt. Pieņemšanas fāzē minoritātes grupa ir atzīta, pieņemta un respektēta. Sabiedrības locekļi ļauj katrai grupai būt pašai, praktizēt savas tradīcijas netraucēti; Pieņemšana ir savstarpēja. Integrācijas fāzi var izteikt ar atziņu, ka “mana kultūra ir tikpat laba kā tava”. Cilvēki labprāt piedalās savstarpējās norisēs.
Būtiska modeļa daļa ir labās prakses piemēri, kuri neatkarīgi no to satura ir vērsti uz kopienas attīstību, kā individuālā tā sociālā jomā. Modelis ir vieta, kur meklēt iedvesmu. Šeit atradīsiet piemērus no jau īstenotām aktivitātēm bibliotēkās visās četrās partnervalstīs visos trijos darbības virzienos.
MIR modelis
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru